pēc 4 mēnešiem skolā…

Ja jāsaka vienā vārda, tad ir FORŠI, bet ja drīkst izplūst, tad…

1. Nekad nebiju izjutusi, ka laiks skrien tik ātri, pirmdiena-piektdiena-pirmdiena-piektdiena un tā jau decembris;

2. Nekad tādos daudzumos nebiju dzērusi kafiju;

3. Nekad tik ilgstoši nebiju iztikusi ar tik maz miega stundām;

4. Nekad nebiju saskārusies ar tik daudz pusaudžiem vienkopus (nu ja neskaita sevi pamatskolā!);

5. Nekad netiku saukta par SKOLOTĀJU!

6. Vārds “učene” no mana vārdu krājuma ir pazudis;

7. Tik daudz mācījusies, gatavojusies un sevi ziedojusi nebiju pat maģistratūrā!

8. Domas mainījušās gan par skolu, gan par skolēniem, gan par skolotājiem! UZ LABO PUSI!

9. Esmu satikusi burvīgus, foršus, mīļus un draudzīgus 11 kolēģus un vēl 7 līdzjutējus (IM domubiedrus);

10. Nekad nebija tā ka 4 mēnešu laikā nevienu reizi neesmu bijusi teātrī, 1 reizi esmu bijusi koncertā un maksimāli maz satikusies ar draugiem. Skola jau ir viens liels teātris. (bet nieki -drīz viss nostāsies atpakaļ savās vietās un proporcijās!:))

11. Pāri visiem tematiem, top temats loģiski ir skola;

12. Pēc lielas pauzes ir piemeklējis arī deža vū;

13. Nebiju domājusi, ka skolēni spēj atņemt un tai pat laikā pretī dot daudz vairāk enerģijas;

14. Sarkanā pildspalva ir otra svarīgākā lieta aiz telefona;

15. Mācot skolēnus, daudz iemācos arī pati;

16. Vienmēr biju zinājusi, ka lauku skolām ir savs šarms!

17. Jo vairāk es te esmu, jo vairāk saprotu, ka es esmu īstajā vietā!

Un pats, pats svarīgākais! Man ir piešķirts tituls! Esmu Gada Skolotāja 2008 Teteles pamatskolā! Tādi applausi un ovācijas! Līdz asarai!