Viss ir tikai pašā sākumā

Mans biroja krēsls ir tāda silta vietiņa. Neteikšu, ka man ļoti patīk, bet kaut kā tā… Iesildīta. Tomēr kaut kur dziļi iekšienē ir tāds urdīgs gariņš, kurš saka: „Zini, vai tiešām tas ir tas, kas tev vajadzīgs? Vai tā tu redzi savu nākotni?” Ja godīgi – nē. Es neesmu gatava gaidīt, kad no sekretāres kļūšu par zinātnisko asistenti uz 0,3 slodzēm, nu labi, varbūt uz 0,5. Un tad, ja paveiksies, pēc kādiem gadiem kļūšu par kaut ko vairāk. Kādreiz, varbūt… Bet es gribu tagad! Un šī pilsēta man arī nepatīk. Gribas tuvāk mājām. Redz, es vēl joprojām vecāku mājas saucu par savējām. Tas bija apmēram pirms gada …


Kā jau tas dzīvē gadās, vajag tikai gribēt. Saite uz Iespējamās misijas mājas lapu netīšām uzradās mūsu augstskolas jaunumu sadaļā. Hmm… Iespējamā misija? Interesanti. Kas tad ir tas neiespējamais, ko kāds grib padarīt par iespējamu? Izrādās – skola. Jāatzīst, esmu par to domājusi, bet – ja nu tas nav man? No otras puses – divu gadu laikā es pilnīgi noteikti sapratīšu, vai varu strādāt skolā, un vēl iespēja dabūt darbu, un tikai tad pārcelties kaut kur citur… Un pieredzējis skolotājs – palīgs…

Aizpildīt pieteikuma anketu jau nav sarežģīti – aizpildi, aizsūti, gaidi atbildi. Šodien – pirmā intervija. Stresiņš jau ir, tas tiesa. Tomēr esmu izlēmusi būt es pati. Varētu jau izlikties par kaut ko, ja zinātu, par ko jāizliekas, bet vispār – tas nav manā garā. Ja es nederu viņiem, viņi neder man, ļoti vienkārša loģika. Bet intervijas laikā par to, ka būtu jāuztraucas, kaut kā aizmirstas. Padzeru tēju, pastāstu, kāpēc gribu būt viena no tiem, ko citi nosauks par „trakiem”, jo neviens „normāls” strādāt uz skolu neiet, ja vien ir cita izvēle. Un tā sākas mans iespējamais ceļojums! Pārvācos uz jaunu dzīvokli, kolēģe smej, ka varu mantas nemaz nepakot ārā, jo, ja reiz ir kāds, ko no tuvākās apkārtnes paņemt misijā, tad tā esmu es. Paldies viņai par to! Jo viena atlases kārta seko otrai, un es saprotu – man patīk misijā. Vai tiešām Latvijā pastāv darba intervijas, kas ir šādas? Mans vīrs arī aizgāja uz vienu darba interviju uzņēmumā „X”. Viņš vēl joprojām par darba intervijām domā pilnīgi citādi nekā es.

Mana iekšējā sajūta – es jau esmu misijā. Jau rodas pirmie draugi, nodibināti kontakti… Oficiālas atbildes vēl nav, un cenšos nesapriecāties par agru, bet beidzot ir arī atbilde – ja es vēlos, varot piedalīties. Ja es vēlos? Skaidrs, ka vēlos!!!

Iespējamā misija. Paātrinājums tavai izaugsmei. Izklausās jau skaisti, bet kur tas pierādīts? Tomēr saņemties un pirmo reizi nostāties vienas reālas pamatskolas klases priekšā, kurā ir savi vadoņi, savi atstumtie, savi „pārējie”, kurā katrs ir reāls cilvēks, nevis skolēns „X”, skolēni, kas ir ieraudzījuši vienu jaunu skolotāju, kurai jāsteidz uzkāpt uz galvas, kamēr vēl var… Ja tas, ka ar katru nākamo reizi, neraugoties ne uz ko, pārliecība tomēr aug, nav izaugsme, tad kas cits vēl? Un katra jauna diena, katra jauna stunda ir jauns izaicinājums – darīt vēl labāk, citreiz vispār ieiet un novadīt stundu, citreiz pateikt sev: „Tu vari šodien aiziet uz skolu!” Nolūzt, bet atkal piecelties, lūk, tas ir izaicinājums! Un pierādījums sev, ka arī šoreiz dzīve nav beigusies, nākamā diena ar saviem priekiem un bēdām ir pienākusi. Un vienmēr var atrast iemeslu pasmaidīt. Un ir taču vēl 11 tieši tādi paši kā es! Kādas man tiesības padoties? Un… Nekas vēl nav beidzies! Viss ir tikai pašā sākumā!

2 thoughts on “Viss ir tikai pašā sākumā

  1. Super un paldies! Tiešām zinu, ka esi īstajā vietā un īstajā laikā!! Apsveicu, bet reizē arī novēlu, lai Tev ir spēks izturēt, jo nekas nav tik grūti, kā stāvēt apmēram 25 zinātkāru, vienaldzīgu, ieinteresētu, dusmīgu, mīļu, nesaprotošu, gudru un …. acu pāru priekšā.

  2. Lasīju un domāju, vai tikai kāds nav “ieracies” manā apziņā!tie paši siltās un iesildītās vietiņas jautājumi un pašanalīze, paralēli atziņa, ka ir tas, kas ir un pagaidām nekas vairāk arī nebūs. Pagaidām…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s