Nervi no dzelzs

Ir brīvlaika nedēļa, ārā ir ārkārtīgi saulains laiks, bet tā kā skolotāja darbs skolā nebeidzas 1:1 ar skolēnu došanos brīvlaikā, esmu darbā. Un kaut kā trūkst – loģiski, ka tieši pašu skolēnu trūkst, bet ne gluži viņu cilvēciskās klātbūtnes, bet gan to spriedzi par darbiem un atzīmēm, ko viņi rada. Katru dienu darboties ar 250 dažādu vecumu sejām nav viegli.. vai arī nebija viegli? Ja paskatos 8 mēnešus atpakaļ, tad nav vairs tās vieglās ikdienas histērijas, kas nāca pāri pirms katras mācību stundas. Skolā vairs nesvīstu un brīvdienas negaidu tik paniski vairs kā agrāk. Līdz ar to, grūti pateikt, vai mani nervi ir kļuvuši stiprāki un izturīgāki vai arī, gluži pretēji, notrulinājušies.

Sēžu tukšā klasē, kārtoju savus papīrus un mēģinu sevi pieradināt pie miera – bet nesanāk🙂

2 thoughts on “Nervi no dzelzs

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s