Lielbritānijas izglītības sistēma ‘nestandarta bērniem’

Lai arī pati esmu Lielbritānijas izglītības sistēmas ‘produkts’ savā ziņā, bija interesanti uzzināt un izprast, kas notiekas zemākos, pirms universitātes, līmeņos. Jau univerisitātē manu uzmanību pievērsa studentu augstais mācīšanās prasmju līmenis un salīdzinoši zemais pašorganizācijas un pašiniciatīvas līmenis. Pēc pieredzētā skolās, ko apmeklēju esot ‘Iespējamās Misijas’ apmaiņas braucienā, to daļēji varētu skaidrot ar to, ka šiem skolniekiem, šķiet, ir atbalsta persona katrā jautājumā, viņiem tā īsti nav nekas pašiem pilnībā no nulles nav jāveido, jādara. Turpretim Latvijas skolās, skolniekiem laimējās, ja priekšmeta skolotājs par savu tēmu pievērš individuālu uzmanību, savādāk ir tikai klases audzinātājs (kas arī ir laimes spēle katrā individuālā gadījumā) un, iespējams, arī skolas administrācija. Bērns nereti tiek iemests mūsu izglītības sistēmā un tur viņš ir – vecāki uzskata, ka skola ir par visu atbildīga, skola uzskata, ka vecākam ir jauzņemās vairāk atbildības.

Šo patstāvības neveicināšanu un lielā ‘drošības’tīkla radīšanu Lielbritānijas skolā, tomēr saskatu daļēji kā negatīvo faktoru, augstāk minētā fakta dēļ. No pieredzes saku, pirmajā kursā, šķiet, liela daļa bija britu studentu bija pazuduši universitātē, lēkāja no viena priekšmeta uz otru un nespēja atrast visas universitātes atbalsta iespējas, jo nebija neviens, kas ar lapiņu viņus nosūta uz attiecīgo telpu. (Lielbritānijas universitātes arī ir opcija, ka pēc pirmā kursa var mainīt nozari par visiem 180*, jo pirmā kursa rezultāti neskaitās kā daļa no diploma atzīmes, tas ir adaptācijas gads. Jautājums – vai, ja studenti būtu mazliet labāk sagatavoti ‘reālajai dzīvei’, viņiem vajadzētu pavadīt 1/3 no sava bakalaura izglītībai veltītā laika adaptēšanās procesam? ).

Un tomēr, ja monētu apgriež otrādi, šo pašu Lielbritānijas izglītības iezīmi, ka skolā teju puse no pieaugušajiem ir aministratīvie darbinieki, kas sniedz tiešu atbalstu gan skolotājiem, gan skolniekiem, var atzīmēt arī kā pozitīvu. Proti, ‘nestandarta’ bērniem, kuri tomēr ir vairākumā (tā vien šķiet, ka Lielbritānijas izglītības sistēma tomēr tic, ka katrs bērns ir unikāls), šī ir iespēja pielāgot apguves līmeni savām spējām un iegūt labāku izglītību, apgūt prasmes, profesiju, lai arī viņi dzīve varētu sasniegt vairāk.

No iepriekšminētā argumenta izriet vēlviena pozitīva iezīme – skolotāju un administratīvo darbinieku proporcija skolās (skolā, kuru es apmeklēju Liverpool tas bija aptuveni 100 pret 40), kas ļauj skolotājam darīt savu darbu – mācīt!

Lai arī šajā sistēmā ir savi mīnusi un neveiksmes, tomēr tās atdzīst, izrunā un no tām mācās. Balstoties uz (zinātniski) pierādītām veiksmēm un neveiksmēm, tiek izstrādāti izglītības sistēmas un skolas attīstības plāni, ir vīzija un mērķis, kam ir jēga, kas ir pamatots un uz ko iet! Tas attiecas gan uz valsts, gan reģionu, gan skolas līmeni. Šie novērojumi par Lielbritānijas izglītības sistēmas plusiem un mīnusiem rada pārdomas – vai noteikti ir nepieciešama lielāka valsts, vairāk skolnieku, lai izglītības sistēma būtu ar vīziju un mērķi, vai vienkārši vajag cilvēkus atbildīgajos amatos ar prasmi izvirzīt un sasniegt mērķus? Un ja tomēr pareizā atbilde ir pēdējais variants – tad kādēļ ši prasme netiek mācīta jau tagad mūsu skolniekiem, nākamajiem līderiem?!

One thought on “Lielbritānijas izglītības sistēma ‘nestandarta bērniem’

  1. Mēs (2.iesaukums) šodien bijām Rīgas Starptautiskajā skolā un tur kādā no sākumskolas klasēm skolēni bija sarakstījuši un uzlīmējuši uz galda 2 savus mērķus – vienu matemātikā (uz mazas sarkanas lapiņas) un otru valodā (uz mazas dzeltenas lapiņas). Kāpēc nesākt jau tādā vecumā?

    Kaut kā lasot tavas pārdomas, man acu priekšā atausa tas, kā stājos iekšā Kembridžas Universitātē un kādi bija mani pārsteigumi par tām atšķirībām mūsu sistēmās.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s