Veiksmes stāsts: mans skolas projekts un ieguldītā darba augļi

Autors: Juris Zakrevskis

Iespējamās misijas otrajā skolas gadā mēs visi, pirmā iesaukuma skolotāji, plānojam un realizējam skolas projektu, kurš būtu ilgtspējīgs un sniegtu papildus izaugsmes iespējas attiecīgas skolas skolēniem. Mans projekts saistās ar manis dibināto un vadīto skolas interešu izglītības pulciņu alpīnismā.

Šajā pulciņā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem, kuru dzimtā valoda ir gan krievu, gan arī latviešu. Tas ir vecums, kad jauniešos rodas pastiprināta vēlme pēc pašapliecināšanās, pēc sava sociālā statusa atrašanas starp vienaudžiem, kad jaunietis veido savu individuālo vērtību sistēmu un meklē lomu sabiedrībā. Aizvien vairāk pusaudžu aizraujas ar datorspēlēm un internetu, virtuālā vide aizvieto reālu saskarsmi ar vienaudžiem, jaunieši kļūst izolēti un izveidojas problēmas ar integrēšanos skolā un sabiedrībā. Nereti ir sastopamas jauniešu konfliktsituācijas, kurās grupu sadalījumu nosaka to piederība pie kādas nacionalitātes.

Vairāk kā gada alpīnisma pulciņa pastāvēšanas laikā jaunieši ir padziļināti apguvuši alpīnisma iemaņas un spēju darboties patstāvīgi. Viņi māk darboties vienotā komandā izvirzītā mērķa sasniegšanai un strādāt ar sevi dažādās piepūli prasošās situācijās. Jaunieši šī gada laikā ir kļuvuši ievērojami saprotošāki un tolerantāki viens pret otru.

Vērojot jauniešu izaugsmi un palielināto interesi par dalību alpīnisma pulciņā, radās vēlme un nepieciešamība paplašināt pulciņa darbību un nodrošināt tā pēctecību nākamajā gadā manis iespējamās promiešanas gadījumā. Mācību gada sākumā tika izvirzīti nepieciešamie uzdevumi šī mērķa sasniegšanai. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija piesaistīt alpīnisma pulciņam vismaz vienu skolotāju, sniegt viņam pulciņa vadīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes, apmācīt un sagatavot viņu patstāvīgam darbam alpīnismā ar skolēniem. Tajā brīdī visatbilstošākais kandidāts bija jaunais sporta skolotājs, kurš labprātīgi piekrita iesaistīties.

Pirmajām skolas nedēļām ejot, sapratu, ka manis izvēlētā projekta attīstības stratēģija nestrādā. Alpīnismu vadīju joprojām es viens, jaunā skolotāja apmācība negāja uz priekšu un projekts bija iestrēdzis. Pārrunājot šo situāciju ar manu jauno Iespējamās misijas piesaistīto padomdevēju Kristapu Droni, saņēmu dažas labas idejas un ieteikumus, kā rīkoties un kam pievērst uzmanību šādās un līdzīgās situācijās. Ņemot vērā ieteikumus un veiksmīgo lietu sakritību, manam projektam radās jauns un negaidīti veiksmīgs pavērsiens. Vienā jaukā rudens vakarā uzzināju, ka tuvojas „Kalnākāpēju sporta centra” šogad vienīgo reizi organizētie kāpšanas sienu instruktoru kursi. Radās ideja! Alpīnisma pulciņā darbojās vairāki aktīvi un spējīgi jaunieši, no kuriem divi mācās 11. klasē un tuvākajā laikā sasniedza 18 gadu vecumu. Izstāstot par iespēju iegūt Kāpšanas sienu instruktoru sertifikātu un varbūtību pašiem kļūt par skolas kāpšanas pulciņa vadītājiem, raisīja jauniešos milzīgu interesi un motivāciju darboties.

Pašiem sakrājot nepieciešamos līdzekļus instruktoru kursiem, aktīvi iesaistoties jaunās alpīnisma pulciņa grupas apmācībā gan vērojot mani, gan arī pašiem vadot dažas nodarbības, šie jaunieši ir pierādījuši savu augsto motivāciju kļūt par kāpšanas sienu instruktoriem. Paralēli apmācībai un praksei, vadot jaunajiem alpīnisma nodarbības, jaunieši lieliski parādīja savas darba spējas iesaistoties Olaines novada alpīnisma svētku organizēšanā un vadīšanā, kā arī skolēnu mācību firmas dibināšanā, tās prezentēšanā Junior Achievement – Young Enterprise Latvija ikgadējā pasākumā. Sākot no jaunā mācību semestra sākuma jaunieši savas dibinātās mācību firmas ietvaros sāks vadīt alpīnisma pulciņu Olaines 1. vidusskolas 7. – 9. klašu skolēniem, kas ļaus iesaistīties pulciņā arī interesentiem no pamatskolas vecākajām klasēm.

Iesaistoties alpīnisma pulciņā šie divi skolēni un pārējie jaunieši jūtas pašpārliecinātāki par savām spējām, vieglāk spēj koncentrēties grūtam un piepūli prasošam darbam un ir gatavi uzņemties atbildību par sevi un saviem kolēģiem. Uzstādītā projekta veiksmīga realizācija sniegs iespēju aizvien vairāk jauniešiem attīstīt fiziskās un garīgās prasmes.

Kā paši jaunieši vērtē savu iesaistīšanos alpīnisma pulciņā:

Artūrs Vēvers, 11. klases skolnieks, 17 gadi, jaunais kāpšanas sienas instruktors:

„Ar alpīnismu aizrāvos pavisam interesanti. Gāju nodot Jurim Zakrevskim informāciju par kontroldarbu, ja nemaldos. Un viņš tieši pasniedza nodarbību pie kāpšanas sienas pašiem pirmajiem alpīnistiem. Ilgi skatījos un nevarēju saprast gribu es pamēģināt uzkāpt vai nē? Beigās izlēmu to, ka pajautāšu Jurim vai varu uzkāpt, tā kā nebiju pirmās grupas māceklis Juris noskatījās uz mani šaubīgi un atļāva vienreiz uzkāpt! Un tā arī viss sākās, pirmo reizi uzkāpjot pa kāpšanas sienu, sajutu tādu patīkamu baiļu sajūtu sevī un pēc neilga brīža jautāju Jurim vai neesot doma apmācīt vēl vienu alpīnisma grupu.

Patīk, ka šinī sporta veidā ir ļoti daudz iespējas izpausties gan fiziski, gan pielietojot atjautību. Aizrauj tas, ka ir nepieciešams domāt variantus, veidus kā izkāpt tehniski kādu maršrutu, kā izkāpt bez nevajadzīgas spēku piepūles. Katrs kāpiens, katra kāpšanas siena, klints atšķiras, un tāpēc šis sporta veids neliekas apnicīgs. Un man ir prieks, ka esmu viens no tiem nedaudzajiem Latvijas kāpējiem, kas aizraujas ar šo sportu.

Vēlos kļūt par instruktoru tādēļ, ka mani pašu aizrauj šī nodarbe un vēlos to popularizēt un pasniegt citiem cilvēkiem. Tā kā esmu pats paguvis KSI (kāpšanas sienas instruktora kursus), varu pasniegt alpīnisma pamatiemaņas kāpt gribētājiem. Pasniedzot nodarbības, es pats labāk apgūšu komunikāciju un sapratni ar sev nepazīstamiem cilvēkiem, un tā būs gan laba pieredze man un arī viņiem. Jo vairāk es mācīšu citus, jo vairāk es pats tajā visā (alpīnismā) būšu iekšā un tas ir tas, ko vēlos darīt.

Protams, ka ir redzams izaugsmes līmenis. Ķermenis ir nostiprināts daudz spēcīgāk. Ir izveidojusies acīm redzama sava kāpšanas tehnika, līdzsvara izjūta ir uzlabojusies. Un morāli esmu pieradis uzticēt savu dzīvību kolēģiem, kas ir arī apguvuši alpīnismu.

Runājot par Olaines novada alpīnisma svētkiem esmu patīkami pārsteigts, jo sākumā nebiju gaidījis tādu Olaines iedzīvotāju atsauksmi. Tā bija laba iespēja mums pašiem izmēģināt spēkus tā organizēšanā un Olaines iedzīvotājiem tā bija aktīvi un vēl līdz šim neparasti pavadīta diena.

Viennozīmīgi domājot savu dzīvi, nu vismaz nākamos piecus gadus saistīt ar kāpšanas priekiem. Gribu arī apmācīt citus cilvēkus un likt viņiem pārvarēt savas bailes, un izjust to patīkamo gandarījuma sajūtu, kad esi uzkāpis izvēlēto maršrutu. Doma ir arī apgūt vēl kādas papildus alpīnisma iemaņas, lai varētu vēl vairāk pilnveidot savas alpīnisma zināšanas. Ir arī maza vēlme pamēģināt startēt kādās no alpīnisma sacensībām. Un pats lielākais ko vēlos darīt ir izbraukāt ārzemes un iekarot citu vietu virsotnes.”

Juris Gogulis, 11. klases skolnieks, 18 gadi, jaunais kāpšanas sienas instruktors:

„Alpīnisma pulciņā es iesaistījos pavisam nejauši. Pēc drauga lūguma biju atnācis uz pirmo alpīnisma pulciņa nodarbību, nenojaušot to, ka man tas iepatiksies. Tā tas viss arī aizsākās. Alpīnisms mani piesaista ar tā daudzveidību un ar to, ka Latvijā nav daudz cilvēku, kas ar to nodarbotos salīdzinoši kā ar citiem sporta veidiem. Patīk tā brīvības sajuta, ko tu izjūti katra kāpiena laikā.

Kopš dalības sākuma es sevī novēroju gan fizisko, gan garīgo izaugsmi. Esmu palicis fiziski stiprāks, esmu sācis labāk komunicēt ar cilvēkiem valodas ziņā un esmu iemācījies patstāvīgi darboties.

Es vēlos kļūt par alpīnisma instruktoru, jo vēlos iemācīties kaut ko jaunu un esmu pilnībā pārliecināts, ka tas turpmāk noderēs arī dzīvē. Kā arī, lai savā skolā apmācītu jauniešus ar alpīnisma pamatiemaņām un gūtu sev nepieciešamo pieredzi mācīšanas jomā.

Es domāju, ka Olaines novada alpīnisma svētki bija laba pieredze gan mums kā organizētājiem, gan arī novada iedzīvotājiem, kuriem bija iespēja iepazīties un arī izmēģināt savus spēkus alpīnismā.

Turpmākos gadus es, protams, vēlētos saistīt ar alpīnismu. Gadu laikā iziet vēl kādu apmācību un gūt nepieciešamās zināšanas, paceļot pa pasauli un arī apmācīt citiem alpīnisma pamatiemaņas. Apsveru domu, ka iespējams arī varētu startēt kādās alpīnisma sacensībās Latvijā. Bet turpmāk bez alpīnisma neiztikt.”

3 thoughts on “Veiksmes stāsts: mans skolas projekts un ieguldītā darba augļi

  1. Foršu darbu esi izdarījis! Un, lai jaunajiem instruktoriem pietiek pacietības un sapratne tevis uzsākto noturēt un attīstīt tālāk. Kas notiks, kad džeki skolu pametīs?

  2. Man ir paties prieks par tava darba augļiem un par to, ka ir skolēni, kas vēlas turpināt tevis aizsākto pulciņu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s