Kaut man to skolā būtu mācījuši

Angļu valoda ir ļoti pateicīgs priekšmets, lai stundu tēmās ieliktu dažādas lietas , piemēram, savu mīļāko filmu pārvērstu par uzdevumu, vai kādu labu avīžrakstu, vai atvestu savu ārzemju viesi, kas parāda bildes par savu valsti un pastāsta angļu valodā.

Šodien ar devīto klasi grupu darbā strādājām ar/par un ap stereotipiem. Noskātījāmies ļoti iedvesmojošu video un grupās par dažādām anglisku runājošajām valstīm + Latvija rakstījām vispārpieņemtus stereotipus un tos pārrunājām. Bija prieks dzirdēt, ka ir grūti uzrakstīt stereotipus, jo jaunieši pa šiem diviem gadiem ir iemācījušies, ka visi amerikāņi nav stulbi un ka angļi nedzer pl 17 tēju.

Savās stundās daudz esmu dalījusies personīgajā pieredzē, rādijusi bildes no saviem ceļojumiem, dzīves dažādās valstīs un vedusi savus draugus uz klasi. Un šodien, kad man ir jāraksta par raksts par stereotipiem un savu pieredzi ar tiem, es atminos, kā es 15 gados aizbraucu uz ASV pilna ar stereotipiem par visu. Un man neviens nepateica, ka melnos nedrīskt saukt par nēģeriem angliski vai ka ASV nav pārbraucama pāris stundās, ka nav tā, ka ēd tikai hamburgerus un skolā cilvēki zina, cik ir 8×9.

Man nebija skolotājas, kas ko tādu stāstītu. Ļoti ceru, ka maniem skolniekiem nebūs pašiem jāpārliecinās par visu personīgi, ka lielu daļu viņi jau zinās paši pirms dzīvē pienāks attiecīgā situācija. Ka mani skolnieki zinās atšķirību starp thing un think vai zinās, ka Ķīnā dzīvo bambusu mājiņās un Ganā – māla būdiņās ne jau tādēļ, ka viņi ir nabadzīgi, bet vienkārši klimats tur ir cits.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s