Vai balts ir balts un melns – melns?

Kārlis Kravis

Ģeogrāfijas stundā mācījāmies par planetāro un geoloģisko laiku. Devu uzdevumu, kur ir doti dažādi laika posmi, piemēram, Lūcijas vecums, ģeoloģiskais laiks, šodiena (1/365 no gada) utt. Skolēni peras un bremzē, jo uzdevums grūts un matemātika laikam neiet. Tad es, mēģinot uzvedināt uz pareizajām domām, palīdzu pie tāfeles risināt iesākumu pašiem, bet pieļauju nelielu kļūdu… Kad pamanu to, turpinu gaidīt skolēnu komentārus, bet klusums, skaidrs, viņi man atkal seko pa pēdām, bet paši atslēgušies. Sākumā taču man ir jāmāca viņu mācīšanās prasmes (šī gada cietais rieksts) un jāpalīdz, bet viņi ir iegājuši vecajās sliedēs un akli tic visam ko es saku. Vakar, komentāros bija teksts par to, ka nekas nav trakāks, kā zināt un uzskatīt par vienīgo patiesību.

Kad skolēni teica, bet jūs taču teicāt, es atbildēju, ka tā ir lielākā skolēnu problēma, ticēt visam, ko skolotājs saka, bet neapdomāt tā autentiskumu patiesībai. Ja es saku, ka telefons ir balts, tad jūs bļausiet, ka tas ir melns, bet es pamatoju, tā taču saku es. Jā, bet jūs to redziet, jūs to ziniet, tad kāpēc nezināt un neredzēt to kas mums priekšā, kāpēc nesaskatīt…

2 thoughts on “Vai balts ir balts un melns – melns?

  1. Kad biju skolēns, bija līdzīga pieredze, kad skolotājs (netceros kurā tur priekšmetā algebra/ģeometrija vat ever) pieļāva tadu pašu kļudu, un centās ieskaidrot, ka skolēniem jāseko lidzi, toreiz likās ka viņš vienkārši nevis eksperimentē, bet izvairās no neveiklās situācijas, ka kā SKOLOTĀJS ir pieļāvis kļūdu. Nesen biju vienā pasākumā, ko rīkoja studentiem par uz studentiem vērstu augstāko izglītību (Studentu apvienība), kas izskatās šis jautājums studentu organizācijas ir kļuvis par top jautājumu, tur pieskāras arī mazliet vidusskolas tēmai. Bet kā īsti ir vidusskolās/skolās pamatizglītībā vai un cik ļoti vispār skolotāju uzmanības centrā skolēni un cik šis tiek mācīts jaunajiem skolotājiem, un ja tiek macīts vai tas tiek izmantots praksē? un vēl viens jautājums vai skolēni ir atvērti skolotājam un skolotāji ir atvērti skolēniem?

  2. Redziet, skolotājs ir galvenais un pirmais informācijas avots bērniem, tāpēc viņiem daļēji nav izvēles un ir jātic šim avotam, it sevišķi mazākajās klasēs. Mēs varam prasīt aizvien lielāku atbildību no bērniem, bet tad mums tie ir pakāpeniski jātrenē. Jāvērš bērnu galvās uzmanība tam, ka pirmā informācija vēlāk var būt maldinoša, tāpēc tai ir jāpieiet kritiski, bet ar pamatotu kritiku, tomēr skolotājam jācenšas šo pirmo informācijas sniegšanu padarīt maksimāli precīzu. Kopumā ņemot šo uzdevumu piemēru nav labi ņemt, ja skolēni netieši nav brīdināti, jo zināms, ka sliktie/nepareizie piemēri paliek atmiņā labāk, tāpēc bērns automātiski pielaidīs skolotāja neprecizitāti.

    Par skolotāju un skolēnu atvērtību varētu sarakstīt grāmatu… Atvērtība ir atkarīga no bērnu kontakta ar skolotāju. Reizēm ir aktuāli, vai skolotājam jābūt maksimāli atvērtam, jo bērni to var nesaprast, tas ir tik ļoti atkarīgs no dažādām klasēm un dažādiem bērniem, kas veido tik dažādas klases. Mans novērojums ir, ka skolotāji pārāk cenšas būt pareizi un nosvērti bērnu priekšā, pat liekuļojoši, bērniem labāka sapratne veidosies ar skolotāju, ja viņš līdzināsies cilvēkam ar sirdi nevis ar izgludinātu apkaklīti un pareizajiem vārdiem mutē. Tad sekos arī atvērtība.

    Kārlis Kravis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s