Patstāvīgā domāšana, galdu novietojuma izmaiņas un sarkanās pildspalvas vara

Ilona Ozoliņa

Daudz lietu ir noticis pa šo vienu mēnesi. Tik daudz atklājumu par savu iepriekšējā gada pieredzi, par milzu kļūdām, ko esmu pieļāvusi veselu MĀCĪBU GADU. Par to, cik maz tomēr zinu par skolēnu smadzeņu smalkajiem savienojumiem un vadiņiem.

1. Patstāvīga domāšana – es daudz ko varu saprast, pieņemt un pavadīt ar klusu smaidu, bet manī mostas skarbums, kad es redzu, ka skolas, gadiem uzturētā kāre uz skolēnu kontroli ar sistēmām un Pavlova efektu, ir auglīga – ka mazie pat neieslēdz savus pelēko vielu podiņus, ka viss notiek pēc svilpes signāla un tikai, jo tā tas ir ieprogrammēts.

Šodien izmetu savus 8.tos ārā no klases starpbrīdī, jo viņi vienkārši bļaustās savās sarunās. Jā, ārā auksts, bet – es viņiem palūdzu pagriezt skaļuma pogu lejā, tad nu ārā. Un viņi ārā stāv (es dzirdu pa logu) un runā, nez, cikos mums sākas stunda. Nezinu. Tā nu viņi man ienāca 5 minūtes pēc zvana. Ir septembra beigas, bet viņi nezina, cikos sākas stundas, jo viņi saprot tikai skolas zvana pavēles!

Vienam bija izskaidrojums – jūs mūs izmetāt ārā, tad mēs arī domājām, ka jūs sauksiet iekšā.

Un visa klase ir OK, ka met ārā aukstumā, lai gan tik daudz vieglāk būtu bijis vienkārši apklusināt 4 skaļos runātājus – es viņiem tā arī prasīju: “How long will you be OK with other classmates getting you in trouble?”

Reizēm apnīk un piekūstu būt tā, kurai šādi jautājumi ir svarīgāki kā viņiem pašiem.

2. Pagājušā gada U galdu izvietojumu nomainīju pret grupu darbam piemērotu pa 4 sabīdītu galdu čupiņām. Nezinu, kas šajā modelī tik maģisks, bet mani 8.tie ir vienkārši perfekti stundu laikā – viens otram prasa, piedāvā, aizrāda, kad viņi savā starpā runā angļu valodā (I think you’re wrong; No, you’re wrong.), mana dvēsele vienkārši dzied!

(11.tie savā starpā arī starpbrīžos runā angļu valodā – un viņiem ļoti patīk vienam otram aizrādīt: “Only English”.🙂 Kad cilvēki runā angļu valodā, es kā skolotāja jūtos Everestā uzrāpusies: bez elpas un sajūsmināta.)

3. Cilvēkā pamostas kas cēls un profesionāls, kad viņam tiek iedota sarkanā pildspalva, lai viņš labo savu darbu. Teiksmainas pārvērtības. Tas pats novērojums, kad pašam sev jāuzraksta PASS vai FAIL, vai good job. Un pašanalīze par secinājumiem pēc darba labošanas – pure gold. Un cilvēki raksta – vairākas rindiņas par to, ko sapratuši paši par sevi, ko jaunu atklājuši, ko kārtējo reizi piefiksējuši bez jebkādām izmaiņām.

Īsumā: jā, esmu nogurusi, jā, neesmu kārtīgi gulējusi, jā, situ sev pa pirkstiem, tomēr – man patīk būt skolā. Un es tur esmu ar visu sirdi un dvēseli. Jo citādi nekādi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s