Sistemātiskā pieeja

Jānis Bukins

Pārdomas pēc Synergies European Workshop (Leeds, UK)

Viens no panākumu stūrakmeņiem jebkurā no situācijām ir plānveidīga un sistemātiska pieeja veicamajiem darbiem un uzdevumiem. Šādas pieejas ieguvumi jo vairāk parādās tādās ilgtermiņa darbībās kā izglītības iestādes.

Viesojoties Lielbritānijā tieši sistemātiskā pieeja un izstrādātās procedūras skolas līmenī bija viens no ieguvumiem, ko pārņemt un ieviest Latvijā.

Skola, kurā viesojāmies (Carr Manor High School) ir viena no iecienītākajām iebraucēju vidusskolām. Skolēni kopumā runājot vairāk kā 40 dažādās valodās, līdz ar to ir svarīgi izveidot kopīgu un skaidru saskarsmi. Tās sasniegšanai katrs no skolas darbiniekiem ir audzinātājs (coach), kas audzina vienu 8 līdz 10 skolēnu lielu šūnu. Šādā šūnā ir visu vecumu skolēni un tādejādi notiek pakāpeniskāka skolēnu nomaiņa un veidojas vienota skolas kultūra un vide.

Sākot ar šīm šūnām līdz pat ikdienas darbam stundās, tiek ievērots vienots uzvedības kodekss, kas sevī ietver noteiktas prasmes un rīcības modeļus (tādus kā, piemēram, uzmanīga klausīšanās, kritiska domāšana, sadarbošanās komandās, utt.). Katrs skolotājs un skolēns zina šīs normas un mācību metodes to sasniegšanai. Turklāt ne tikai ikviens zina, bet arī ikviens lieto vienus un tos pašus nosaukumus, līdz ar to mācību procesu padarot ātrāku un efektīvāku (nav jāskaidro viena un tā pati metode katrā stundā no jauna).

Tāpat arī skola ir izstrādājusi vienotu pieeju stundas struktūrai. Katrā stundā ir jābūt klasiskajām trim daļām (aktualizācija, apjēgšana, refleksija), tāpat kā arī mērķim un aktivitātēm, kas tiek veiktas tā sasniegšanai. To komunikācija skolēniem notiek ar vienotu pieeju – saīsinājumiem W.A.L.T – We Are Learning To, W.I.L.F. – What I am Looking For un trīs līmeņu mērķiem. Tādā veidā katrā stundā, neatkarīgi no priekšmeta un skolotāja, skolēns var atpazīt svarīgāko.

Skolas vide un mācību process nav iedomājams bez skolotājiem. Vadība ir izveidojusi sava veida sistēmu arī viņiem. Katru rītu skolotājiem ir īsās sapulces, kurās tiek izrunātas galvenās iepriekšējās dienas aktivitātes, pārskatīti tekošās dienas plāni un paziņots, ja ar kādu klasi ir kādas grūtības. Šādas ikdienas tikšanās saliedē kolektīvu (to varēja ļoti labi manīt) un aizvieto pedagoģiskās sēdes, jo visas aktualitātes tiek izrunātas tiklīdz tās rodas.

Visbeidzot, vienotai mācību pieejai ir nepieciešama arī vienotu dokumentu sistēma. Tam pamatā ir vienots dokumentu serveris skolotāju stundu plāniem. Katrs skolotājs savus sagatavotos stundu plānus un materiālus ievieto šajā serverī, kur tie tiek caurskatīti un izlaboti, ja nepieciešams. Tādā veidā skola iegūst vienotus mācību materiālus, ko izmantot stundās un no kuriem var mācīties arī citi skolotāji. Lieki piebilst, ka materiāli ir līdzīgi pēc savas struktūras, lai vieglāk saprast galvenos punktus.

Lasot šo skolas aprakstu, var padomāt, ka skolā viss ir vienīgi par un ap sistēmām un noteikumiem, taču tā nav. Šīs procedūras un ikdienas aktivitātes ir paredzētas, lai uzlabotu saskarsmi ar skolēniem un radītu viņiem labvēlīgu mācību vidi. Kā viens no sadarbības piemēriem ir arī katras klases vērtību kodekss (Full Value Contract), kas tiek ieviests mācību gada sākumā un kurā skolēni atspoguļo gan vērtības, gan darbības, kuras viņi pieņem un ievēro.

Bieži vien mēs domājam, ka šādu sistēmu ieviešanai ir nepieciešami finansiāli resursi un lielas izmaiņas. Es gribētu mudināt skatīties uz to citādāk. Sākot ar savām klasēm un tuvākajiem, var veidot šo mugurkaulu, sev un skolēniem pieņemamo sistēmu. Apaudzēt to ar reāliem skolēniem, viņu emocijām un darbībām, var mainīt un iespaidot skolas darbību, tās kultūru, ikdienas norises un sistēmas. Jo galu galā derīga ir tikai tāda sistēma, kas darbojas un ko pieņem abas sadarbības puses.

2 thoughts on “Sistemātiskā pieeja

  1. Jāni, tieši tā. Pieaugušo sadarbība, vēlme patiešām sasniegt mērķus nevis tikai uzrakstīt tos uz papīra un izpratne par to, ka augstus mērķus skolēniem var sasniegt vienīgi tad, ja arī viņi ir gatavi investēties – tātad jāstrādā uz to! Pārmaiņas sākas no mums pašiem.

  2. Līdzīgi darba organizēšanas elementi tiek izmantoti Agile programmatūras izstrādē, pielietojot Scrum metodoloģiju:
    – katru rītu 15 min stand up sanāksmes visiem projekta locekļiem;
    – ir uzvedības kodekss, vai principi – uzņemties atbildību, sadalīt pašiem pienākumus, …
    – vienotas informācijas sistēmas;
    -…

    Šāda pieeja tikai ienāk Latvijas IT industrijā un kompānijas sāk pārorentēties, bet esmu pārsteigts, ka tas jau nonācis līdz skolām Anglijā.

    IT kompānijās to grūti ieviest, jo trūkst izglītoti Scrum masteri un tas prasa radikālu kultūras maiņu kompānijā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s